Dārza apgaismojums

april 26, 2019

Veidojot dārzu, svarīgi neaizmirst, ka daļa no tā tēla ir arī apgaismojums. Veiksmīgs ārtelpas apgaismojums, kas integrēts ainavu arhitekta vīzijā par dārzu, ļauj veiksmīgāk savienot dizaina un dabas elementus, palīdz orientēties un pārvietoties, kā arī rada cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem labvēlīgu vidi. Zemāk apkopoti vairāki Gaismas Projektēšanas Darbnīcas gaismas arhitektes Katrīnas Kalniņas ieteikumi.


DĀRZA SCENOGRĀFIJA

Stāvvietām un ielām nepieciešams viendabīgs apgaismojums – to nosaka normas-, taču dārzā pie privātmājas iespējams daudz brīvāk variēt ar gaismēnu kontrastu un ritmu, strādāt ar ēnām un siluetiem.

Plānojot dārza apgaismojumu, iespējams izmantot scenogrāfisku pieeju –  apsvērt un ņemt vērā skatupunktus un būtiskākos rakursus: ko redz no terases atpūtas zonas, kas redzams pa virtuves logu, kāds skats paveras no stiklotās dzīvojamās istabas, kāds būs pirmais skats uz māju, ieejot teritorijā utt.

Ne vienmēr tiek paturēts prātā, ka tieši skats no iekštelpām var būt svarīgākais un biežāk lietotais skatupunkts. Vasarā, kad cilvēki visvairāk uzturas ārpus telpām, ļoti ilgi ir gaišs, un mākslīgais apgaismojums nepieciešams daudz mazākā mērā. Savukārt, tumšākajos gadalaikos āra ainava un arī gaismas ainava pārsvarā tiek baudīta tieši no iekštelpām.

Ir ierasts, ka teritorijas apgaismojuma projektos lielākoties tiek zīmēta “ideālās” vasaras vīzija, taču realitātē zaļās lapotnes būs redzamas tikpat ilgu laiku, cik kaili zari un apsniguši krūmi, tāpēc svarīgi apsvērt, kā dārza apgaismojums izskatīsies visos gadalaikos. Rudeņos gaisma var pastiprināt dramatismu, savukārt, sniegotā ainava var kļūt par pasaku valstību.

Neomulīgu efektu diennakts tumšajā laikā var radīt liels logu stiklojums. Ja ārā ir tikai melna tumsa, telpa redzama kā vitrīnā, tāpēc pat minimāls dārza apgaismojums ļauj labāk apjaust ainavas telpiskumu, rada drošības sajūtu un savieno ārtelpu ar iekštelpu.

FORMA SEKO FUNKCIJAI

Dārza apgaismojuma uzdevums ir ne tikai radīt atmosfēru, bet palīdzēt droši orientēties. Arī atmosfēriskums bieži var būt funkcionāls, piemēram, izgaismojot šķēršļus – pakāpienus, celiņa virziena maiņu vai ūdens malu.

Plānojot teritorijas apgaismojumu, noderīgi izveidot tās lietošanas karti, kurā norādītas tranzītzonas, ilgākas uzturēšanās vietas, apstāšanās punkti, pagriezieni, šķēršļi un īpaši uzmanības vērti objekti, ja tādi ir. Tādejādi katrai zonai iespējams vieglāk pieskaņot apgaismojuma raksturu, veidu un tipu. Piemēram, pārvietošanās ceļu var iezīmēt ar lejupvērstu gaismu ritmu gar celiņa malu, skulptūru izgaismot nedaudz intensīvāk – ar pāris prožektoriem -, bet atpūtas zonā pie šūpuļtīkla paredzēt maigu, izkliedētu, iespējams, turpat kokā iekarinātu gaismu.

Dārza apgaismojums nereti jāskata kontekstā ar plānoto fasādes apgaismojumu. Iespējams, ka daļu turpat esošā celiņa jau izgaismo fasādes gaismekļi, vai arī dārza lampa var kalpot kā akcents ieejai ēkā, un atsevišķi to uzsvērt fasādē vairs nav nepieciešams.

Svarīgi paturēt prātā, ka tāpat kā iekštelpās, arī uzturoties ārā, ir būtiska apgaismojuma elastība. Terasēs vēlams paredzēt kontaktligzdas dekoratīvajiem gaismekļiem, kurus brīvi varēs pārvietot, pielāgojot gaismu mūsu mainīgajām vajadzībām. Ražotāji piedāvā vizuāli pievilcīgus ārā gaismekļus, ko ikdienā var lietot iekštelpās un tikai vajadzības gadījumā iznest ārā.

MAZĀK IR VAIRĀK

Dabīgās dienas gaismas cikls nosaka, ka dienā videi ir jābūt gaišai, bet naktī – tumšai. Šai vienkāršajai loģikai jāseko līdzi, veidojot āra apgaismojumu. Acis spēj tik ļoti pielāgoties tumsai, ka skaidrās naktīs pietiek tikai ar mēnessgaismu, lai nojaustu telpas apjomus un lielākos objektus. Tas nozīmē, ka privātā dārzā nepieciešamais gaismas līmenis patiesībā ir ļoti neliels. Dārzam piemērotie gaismekļi parasti tiek veidoti ar ievērojami mazāku jaudu nekā iekštelpām domātie.

Lai izvairītos no apžilbināšanas, kas tumsā ir īpaši nevēlama, labāk izmantot slēpto un atstaroto gaismu. Pārāk spožs un kontrastējošs apgaismojums drīzāk traucē, nevis palīdz saskatīt apkārtni, jo acīm nepieciešams laiks, lai pārslēgtos no tumšas uz gaišu vidi. Drošības gaismas, kas parasti ir pie fasādēm stiprināti prožektori ar kustības sensoriem, žilbina, nerada mājīgu atmosfēru un veido pārāk lielu kontrastu ar apkārtnes tumsu.

DABAS IZGAISMOŠANA

Izgaismoti koki jebkurā gadalaikā veido atmosfērisku noskaņu. Nereti no koku stumbriem un lapām atstarotā gaisma ir pietiekama, lai palīdzētu orientēties un rādītu ceļu, tāpēc papildus gaismekļi var nebūt nepieciešami.

Izvēloties gaismekļus kokiem, jāņem vērā, ka tiem jābūt iespējami mazjaudīgiem. Intensīvs apgaismojums traucē tiem naktī “gulēt”- koki “domā”, ka ir diena un neatpūšas. Pilsētās blakus intensīvajam ielas apgaismojumam koki pakļauti liekākam nokalšanas riskam, jo to imunitāte ir samazināta. Kompromiss ir zaļā gaisma, ko koki neuztver un kas neietekmē to diennakts ritmu.

Dārzam piešķirt īpašu, pat mistisku, noskaņu iespējams, lietojot mēnessgaismas paņēmienu. Maigā gaisma, kas no kokam piestiprinātiem gaismekļiem spīd cauri lapotnei, rada skaistu un dabisku efektu, atstarojot gaismu un metot koku ēnas uz zemes gluži kā mēnesnīca. Šis apgaismojuma veids netraucē norisēm dabā un nerada gaismas piesārņojumu: saudzē augus, kukaiņus, putnus un nakts dzīvniekus, nežilbinot tos un ļaujot saglabāt orientēšanās spēju.

Vēl viens neparasts veids, kā izcelt augus ir backlighting gaismošanas paņēmiens: tiek izgaismota fona plakne, ļaujot izcelties ēnām un siluetiem tās priekšā. Tā, piemēram, var tikt izgaismota siena, kuras priekšā koki veido ēnu ritmu.

DĀRZS IEKŠTELPĀS

Atsevišķa tēma par dārza izgaismošanu ir dārzi iekštelpās. Nereti tie tiek ierīkoti publiskās telpās zonās, kurās augiem tik nepieciešamās dabīgās gaismas ir maz vai nav nemaz, un tādā gadījumā noteikti jāparedz augiem piemērots iekštelpu apgaismojums. Lai dārzs zaļotu, var lietot īpaši tam paredzētus gaismekļus ar zili-sarkanā spektra gaismu, tomēr jāņem vērā, ka interjerā šī rozā gaisma izskatās neierasti dekoratīvi un var radīt jautājumus par gaismas toņa izvēli.

Gaisma un apgaismotie laukumi veido nakts ainavu, atklājot tikai vēlamo un vajadzīgo, kamēr pārējais paliek slēpjamies tumsā. Gaismas plānošanu varētu salīdzināt ar dzēšgumijas zīmējumu uz ogles nosmērēta papīra – redzams būs tas, kas tiks iezīmēts ar gaismu.