Kas jauns birojā?

september 16, 2016

Ideja par biroju ir radusies jau viduslaikos, kad klostera mūki īpaši atvēlētajās istabās pārrakstīja svēto rakstu grāmatas. Gluži jaunu aktualitāti ofisa telpa ieguva līdz ar industriālo revolūciju, bet 20. gadsimta sākumā jau kļuva par ierastu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Viena no izteiksmīgākajām gadsimta sākuma biroju ēkām, kas tuvinās mūsdienu izpratnei par darba vidi, ir 1906. gadā arhitekta Frank Lloyd Wright projektēts birojs Ņujorkā. Larkin ziepju kompānijai radītais nams servēja visu, kas gadsimta sākuma darbiniekam bija nepieciešams – birojā darbojās gaisa ventilācijas sistēma, stikla griestu pārsegums nodrošināja pietiekamu dienas gaismas daudzumu un 1800 grāmatvežu darba vietas bija aprīkotas ar ārkārtīgi modernu metāla mēbeļu iekārtojumu. Atpūtas brīžiem bija paredzēts restorāns un jumta terase.

birojs 1900Frank Lloyd Wright projektēts ofiss un darba krēsls, 1906

Jaunu pavērsienu biroju interjera jautājums piedzīvoja trīsdesmitajos gados, kad Hārvardas zinātnieks Elton Mayo publicēja pētījumu par cilvēka mijiedarbību ar darba vidi. «Human relations» kustība, kļuva par gadsimta inovāciju un, ja iepriekš biroju veidotāji balstījās uz efektīvu katra kvadrātmetra lietojumu, tad tagad aktuāli kļuva tādi jēdzieni kā: darbinieku motivācija, sadarbība, komunikācija un komandas vadība. Pieauga uzņēmumu īpašnieku interese par darbinieku labklājību un biroja interjers kļuva par arvien būtiskāku rīku kompānijas mērķu sasniegšanai. Darba telpas izpēti turpināja amerikāņu industriālais dizaineris Henry Dreyfuss, kurš gadsimta vidū izstrādāja ergonomikas pamatprincipus un testēja darba vides atbilstību cilvēka parametriem. Viņa izdotā grāmata «Design for People» kļuva par rokasgrāmatu darba vietas pielāgošanai komfortablam un efektīvam darbam. Īsi pirms Dreyfuss revolūcijas 1948. gadā ASV darbību uzsāk viens no topošajiem nozares līderiem Gerrard W. Haworth. Sākotnējais Haworth bizness bija neliels, bet jau desmitgades laikā tas no nelielas piemājas garāžas darbnīcas pārtapa nozīmīgā biroja mēbeļu un sistēmu ražotnē.

1958. gadā Mies van der Rohe un Philip Johnson pabeidza vienu no saviem slavenākajiem Ņujorkas sadarbības projektiem – biroja ēkas kanādiešu kompānijai Seagram. Bronzas krāsas debesskrāpja interjers atbilda fasādes elegancei – iekštelpu apdarē tika lietots marmors un travertīns, interjeru veidoja izsmalcināta un moderna mēbeļu izlase, ko papildināja izmeklēti mākslas darbi. Debesskrāpis kļuva par jaunas ēras simbolu un sākumu revolucionārai dekādei.

22Mies van der Rohe un Seagram biroja ēka, 1958.

Par vienu no lielākajiem sešdesmito gadu atklājumiem kļuva atvērtā biroja tipoloģija, kas piedāvāja interjeru veidot amorfu, demokrātisku un pielāgojamu dažādiem scenārijiem. Parādījās pirmie mobilo starpsienu risinājumi, kas ļāva darba telpu iekārot efektīvi un brīvi pārkārtot, ja radās nepieciešamība. Biroja paneļu ražošana kļuva par galveno Haworth darbības virzienu, tā bija pirmā kompānija, kas starpsienas papildināja ar unikālu pievienoto vērtību – skaņas absorbcijas funkciju. Bez skaņas slapēšanas, Haworth paneļos tiek iestrādāta arī elektroinstalācija, atklājot industrijai līdz šim nepazītas elastīga darba iespējas.

haworthHaworth biroja sistēmas un Eiropas pārstāvniecības atklāšana

Tehnoloģiju iespēju apskurbināti, dizaineri un arhitekti eksperimentēja ar idejām. Viens no desmitgades radikālā biroju dizaina piemēriem ir austriešu arhitekta Hans Hollein 1969. gada piedāvājums mobilai darba vietai – piepūšama, suverēna darba stacija, ko ir iespējams novietot un lietot jebkurā strādājošajam ērtā vietā. Ideja par desmitgadēm apsteidza šodien aktuālo mainīgās darba vietas koncepciju.

hans-hollein-mobile-office-vienna-3Hans Hollein mobilais ofiss līdzās lidostai, 1969

Pirmais Apple personālais dators, 1984

Septiņdesmitajos gados aktuāls kļuva replicējams moduļu ofisa jēdziens, biroji sāka līdzināties Lego konstruktoram. 1975. gadā Xerox vadītājs George E. Pake publicēja eseju, kas brīdināja par neizbēgamu biroja uzbūves maiņu. Savā rakstu darbā viņš tālredzīgi paredzēja datora ienākšanu ikdienas lietotāja dzīvē, e-pastu saziņu un papīra ēras norietu. Tehnoloģijām attīstoties, jau desmitgadi vēlāk Xerox izsapņotais sapnis ar Apple un IBM inovāciju starpniecību kļuva par realitāti. Jaunas tehnoloģijas, nebijušas iespējas, inovatīvi darba principi un eksperimenti ofisa iekārtojumā kļuva par biroju mēbeļu ražotāju un projektētāju ikdienu. Biroji pārvērtās par pilsētām pilsētās. Deviņdesmitajos gados Haworhth mēbeļu klāsts tika papildināts ar viegli un daudzveidīgi transformējamām konferenču galdu variācijām. Aktuāli kļuva galdi ar maināmu galda virsmas augstumu. Haworth Trakker galds lietotājam piedāvāja 19 augstuma pozīcijas ar tehnoloģiju, kas pati atgādināja darbiniekam periodiski nomainīt darbības augstumu un pozīciju. Jaunās tūkstošgades sākumā Haworth ieviesa programmatūru, kas atviegloja biroju projektēšanu, ļaujot projektu caurskatīt trijās dimensijās. Izstrādātā sistēma piedāvāja arī telpas efektivitātes aprēķinus, kas pateicoties racionālam un cilvēkam piemērotam biroja iekārtojumam, ļāva samazināt izmaksas un veicināt uzņēmuma peļņas pieaugumu.

2005. gadā Google prezentēja jaunās tūkstošgades tendences un nāca klajā ar jaunatklātu biroju Silīcija Ielejā  Googleplex – 45 000 kvadrātmetriem darbam, komunikācijai un atpūtai. Bez neskaitāmām dažāda formāta darba stacijām un apspriežu telpām, birojs bija bagātīgi nodrošināts ar ēdnīcām, izklaižu telpām un pastaigu terasēm. Bez galvu reibinošā interjera Google risināja vēl vienu būtisku jaunās tūkstošgades jautājumu – dizaina ilgtspējību. Uz jumta izvietotās saules baterijas bija spējīgas nodrošināt 30% no birojam nepieciešamā elektrības apjoma. Savukārt par pēdējā laika desmitgades skaļākajiem biroju projektiem ir kļuvuši Norman Foster piedāvājums Apple un un Frank Gehry izstrādāts projekts Facebook vadības ēkai. Apple gadījumā jaunajam, vēl neuzbūvētajam namam ir NLO kosmosa kuģa cienīga forma, kas ar savu plūdlīniju kontrastē ar apkārt esošo regulāro apbūvi un demonstrē zīmola vēlamo pozīciju tirgū. Savukārt Gehry piedāvājums Facebook iemieso Marc Zucenberg sapni par personīgu universitāti. Zem viena jumta jau darbojas vairāk kā 10 000 darbinieki, kas savu ikdienu vada koku un telpaugu pavēnī.

3029477-poster-p-2-3-ways-burberrys-ceo-will-impact-apples-new-spaceship-style-headquartersApple Campus

facebook-west-campusMark Zucenbergs un Frank Gehry