Pierre Paulin [1927 - 2009]

april 07, 2016

Neskaitāmu ikonu autors Pjērs Polēns (1927- 2009) ir uzskatāms par vienu no divdesmitā gadsimta ievērojamākajiem dizaineriem. Viņam pašam sevi patika dēvēt par margināli, autsaideri. „Objektiem ir jāpaliek anonīmiem,” viņš uzskatīja. „Ir bīstami piešķirt pārāk lielu nozīmi un statusu cilvēkiem, kuri tikai dara savu darbu.” Taču viņa pieticīgums neatspoguļo patiesos sasniegumus viņa sešdesmit darba gadu garajā karjerā.

Dzimis Parīzē, uzaudzis Laonā, Pikardijas reģionā Ziemeļfrancijā, viņš sākotnēji apbrīnoja un iedvesmojās no sava tēvoča Džordža Polēna (Georges Paulin), kurš dizainēja automašīnas priekš Panhard, Peugeot un Rolls-Royce Bentley, bet 1931. gadā patentēja pirmo mehāniski paceļamo cieto jumtu. Vēlāk, neieguvis bakalaura grādu, Polēns apguva keramiķa arodu Franču Rivjērā, kā arī akmeņkaļa arodu Burgundijā. Labās rokas ievainojums, kuru viņš guva kādā kautiņā, uz visiem laikiem pārvilka strīpu viņa sapnim par skulptora karjeru. Tādēļ viņš devās studēt uz Ecole Camondo Parīzē, kur vēlākos gados dizaina mākslu apaguvuši arī citi ikoniski dizaineri, piemēram, Filips Starks (Philippe Starck). Karjeras aizsākumos Polēna darba stilu ietekmēja viņa iedvesmas avots – Skandināvu modernisms, kura galvenās vadlīnijas ir funkcionalitāte un vienkāršība. Tāpat ikoniskā dizainera rokrakstā jaušamas viņa vācu saknes (no mātes puses), kā arī agrīno modernistu ietekme un funkcionālais dizains no Charles and Ray Eames, Florence Knoll, Herman Miller un George Nelson. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, Polēna karjerai attīstoties, viņš nereti tika dēvēts par popdizaineri. Visdrīzāk, ka šāds raksturojums radās pēc tādu ikonisku dizaina priekšmetu nākšanas klajā kā Mushroom (1960) un Ribbon (1966) krēsli, kuri savu veiksmes ceļu bruģēja pateicoties plūstošajām un modernajām formām, kā arī tam laikam kliedzoši rezonējošu krāsu audumiem. Tomēr šie darbi tikai virspusēji iezīmē viņa rokrakstu un devumu – lielākā daļa Polēna radīto lietu piemīt drīzāk funkcionalitāte nekā pārpilnība. Taču visatbilstošāk savus panākumus raksturo pats mākslinieks: „Man piemīt gandrīz pārdabiska spēja vizualizēt objektus trīs dimensijās. Es varu iedomāties formu un sagriezt to savā galvā tāpat kā to darītu skulptors vai arhitekts. Esmu izmantojis lielāko daļu šīs dabas dotās dāvanas.”

Septiņdesmitajos gados viņš beidzot tika pienācīgi atzīts savā dzimtajā zemē un nokļuva Francijas dizaina virsotnē, savu ietekmi apliecinot ar vairākiem nozīmīgiem projektiem. 1970. gadā Mobilier National Polēnu uzaicināja veidot Džordža Pompidū (George Pompidou) privātos apartamentus Palais de l’Elysee, bet 1983. gadā apmēbelēt Fransuā Miterāna (Francois Mitterand) biroju. Polēnam izveidojās cieša un ilglaicīga sadarbība ar Mobilier National, kas viņam ļāva turpināt izpēti modernajās tehnikās un materiālos. Šī sadarbība ir dēvējama par unikālu, jo Pjērs Polēns ir vienīgais dizaineris, kura sadarbība ar Mobilier National ir bijusi tik ilglaicīga (1968. – 2008. gads).

2015. gadā „Ligne Roset”, Francijā bāzēta mēbeļu kompānija, kuru pārvalda Rozē ģimene jau ceturtajā paaudzē, kļūst par galveno atsauci uz izcilā dizainera darbiem laika posmā no 1953. gada līdz pat viņa nāves brīdim 2009. gadā. „Mēs bijām ļoti lepni, kad Pjērs Polēns mūs uzrunāja,” atceras Antuāns Rozē (Antoine Roset), „Ligne Roset” viceprezidents Amerikā. „Lai arī bijām varāk raduši strādāt ar jaunajiem dizaineriem, kuri nav tik publiski atpazīstami, mēs nolēmām, ka šī ir lieliska iespēja.” Kompānijai šī kļuva par lielisku pieredzi, kas ļāvusi iedziļināties dizaina vēsturē, nezaudējot tās aktualitāti mūsdienās. Lai arī visi dizaina priekšmeti, kurus „Ligne Roset” nodevusi ražošanai, ir mūsdienīgi to izskatā un sajūtās, kompānija paliek uzticīga Polēna oriģinālajiem zīmējumiem, proporcijām un estētikai. Galvenie uzlabojumi attiecas uz apstrādes materiāliem, kā arī mūsdienīgiem mīksto mēbeļu pildījumiem, audumiem un ādām, kas paildzina mēbeļu ilgnoturību, kā arī ļauj uzlabot to komfortu.

„Pēc Pjēra Polēna pirmās vizītes mūsu mīksto mēbeļu rūpnīcā, mēs uzreiz sapratām, ka Pumpkin (2008) modelis ir vispiemērotākais „Ligne Roset” pieredzei, zināšanām un filozofijai,” tā Mišels Rozē (Michel Roset) atceras veiksmīgās sadarbības aizsākumus. Pjēra Polēna dizaina veiksmes pamatā ir viņa izcilā intuitīvā izjūta, kas ielikta šajos priekšmetos. „Ja jūs skatieties uz Polēna darbu 40 vai 50 gadus atpakaļ, es domāju, ka ļoti maz cilvēku izprata to, ko viņš darīja,” saka Antuāns. „Tikai vairākus gadus vēlāk cilvēki saprata, cik lielisks ir viņa dizains. Tas ir kā mode un māksla – tie atgriežas. 70-to gadu tendences ir ļoti aktuālas šodien.”

Diemžēl Polēnam bija dota ļoti īsa iespēja gūt prieku no viņa atkārtoti izdotajiem dizaina priekšmetiem mūsdienu interpretācijā – 2009. gada jūnijā dizainers devās mūžībā. Kopš tā laika viņa sieva Maja Polēna (Maia Paulin) ir neatņemama sastāvdaļa kopdarbam ar „Ligne Roset”, tādējādi turpinot veiksmīgo sadarbību.

Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) Pjēru Polēnu ir nodēvējis par „vīru, kurš dizainu ir pārvērtis mākslā”. Daudzi viņa radītie priekšmeti šobrīd ir pieprasīti kolekcionāru aprindās, kā arī ir atrodami Viktorijas un Alberta muzejā Londonā, Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Musée des Arts Décoratifs Parīzē, Nacionālajā Viktorijas galerijā Melburnā, kā arī Lietišķās mākslas muzejā Vīnē.