Pjērs Polēns

july 10, 2019

Ar franču dizainera Pjēra Polēna (Pierre Paulin; 1927.-2009.) daiļradi, šķiet, pazīstams ikviens no mums – pat ja ne apzināti. Viņa radītie organiskās formas krēsli iespiedušies zemapziņā kā sešdesmito un septiņdesmito gadu futūristiskā dizaina simboli. Polēna darbi bija revolūcija dizaina pasaulē. Jutekliskas formas, neparastas konfigurācijas un vēl neredzētas konstrukcijas iezīmēja pāreju uz pavisam jaunu – brīvu un dumpīgu laikmetu.

Modes zīmola Off-White un Louis Vuitton vīriešu apģērbu nodaļas mākslinieciskais vadītājs Virdžils Ablo (Virgil Abloh) par Polēnu izteicies: “Īsumā viņš ir saite starp vēsturisko dizainu, autentiskumu un jauno paaudzi.” Neskatoties uz to, ka pagājuši jau kādi 50 – 60 gadi kopš radīti slavenākie Polēna darbi, tie joprojām ir pārsteidzoši un svaigi, iesmiesojot sevī to pašu jauneklību, ko sešdesmitajos. Un ne velti – tieši izpratne par tā laika jauniešu dzīvesstilu un vēlmēm ļāva dizaineram gūt popularitāti.

Kad piecdesmito gadu beigās Polēns savus novatoriskos dizainus piedāvāja nīderlandiešu mēbeļu ražotājam Artifort, uzņēmuma vadītājs bija skeptisks, taču viņa divdesmitgadīgais dēls pārliecināja tēvu uzsākt sadarbību ar dizaineru, vēl nenojaušot, ka Polēna radītie krēsli – Mushroom, Ribbon, Tongue, Orange Slice un Tulip – kļūs par ikonām. Polēnam raksturīgā mēbeļu zemā un neparastā forma iemiesoja tā laika jauniešu dzīvesstilu – sarunas uz paklāja,  vīzijas par nākotni un hipijisku optimismu.

Kad 1969. gadā par Francijas prezidentu kļuva Žoržs Pompidū (Georges Pompidou), viņš vēlējās ienest jaunas vēsmas visā Francijas sabiedrībā. Arī viņa paša dzīvesstilam tas bija jāatspoguļo, tādēļ sava Elizejas pils dzīvokļa interjera veidošanai viņš nolīga tieši Pjēru Polēnu. Par ikonu kļuvusi dizainera radītā smēķētava, kurā Polēns pamanījās izveidot beduīnu teltij līdzīgu struktūru.  Projektam radītās Austrumu iedvesmotās sēdmēbeles Pumpkin un Elysee tagad pieejamas Ligne Roset kolekcijā.

Lai gan Polēns dzimis un visu dzīvi pavadījis Francijā, viņš nekad nav bijis īsti “francisks” dizainers. Viņu iedvesmoja gan Austrumi – ar grīdu saplūdušas sēdmēbeles, klejotāju telšu elastīgais interjers un arābu tradicionālie diwan un liwan sēdekļi – gan skaidrās un izteiksmīgās Skandināvijas un ASV dizaina formas.

Polēna radītajām organiskajām formām piemīt mākslinieciskas kvalitātes – gluži kā skulptūras tās vienlīdz labi aplūkojamas no visām pusēm. Pirms kļūšanas par dizaineru, Polēns bija uzsācis tēlniecības studijas, taču kautiņa laikā gūts rokas ievainojums pārvilka šim sapnim svītru, un Pjērs nolēma apgūt dizainera arodu. Viņš bez piepūles spēja iztēloties un radīt sarežģītus trīsdimensionālus objektus, jau skolā gūstot pasniedzēju ievērību, tomēr viņš ilgi nespēja atrast uzņēmumu, kas būtu gatavs ražot viņa dizainu. 1953. gadā dizainers par ģimenes līdzekļiem izgatavoja vairākus prototipus, ar ko piedalījās Salon des Arts Ménagers izstādē, kur viņu ievēroja mēbeļu ražotājs Thonet.

Polēna vīzija par modernām mēbelēm krietni atšķīrās no ierastā skatījuma, un arī to konstrukcijas ir neparastas – metāla cauruļu karkasam pārvilkts peldkostīmu audums, kas pildīts ar putām. Tieši džersija audums ļāva dizaineram veidot vijīgās formas, kas, lai gan varētu šķist rotaļīgas, patiesībā ir nopietna intelektuāla darba rezultāts. Polēns uzskatīja, ka mēbelei perfekti jāsaplūst ar cilvēka ķermeņa formu un jākļūst par tās papildinājumu.



Iespējams, ka tieši pietātes pret ķermeni dēļ Polēns kļuvis par vienu no iemīļotākajiem mēbeļu dizaineriem modes pasaulē. Džersija audumu, ko lietoja Polēns, savos apģērbos izmantot bija iecienījis arī viņa darbu kolekcionārs un draugs, leģendārais kuturjē Azedins Alaja (Azzedine Alaïa). Polēna radītās mēbeles kolekcionē arī Toms Fords (Tom Ford), Kristians Lakruā (Christian Lacroix) un jau iepriekš minētais Virdžils Ablo. Kanje Wests (Kanye West) un Miuča Prada (Miuccia Prada) tās pat izmantojuši savās modes skatēs.

Īpašas attiecības ar Pjēra Polēna radītajiem darbiem ir Louis Vuitton radošajam direktoram Nikolā Gjeskēram (Nicolas Ghesquière). Ieraugot zīmolam Herman Miller septiņdesmitajos gados radītās, bet neīstenotās kolekcijas maketu, viņu tik ļoti pārsteidza Polēna spēja radīt absolūti elastīgas mēbeles, kas ļautu katram pašam veidot telpas arhitektūru, ka Louis Vuitton nolēma šo konceptu iedzīvināt Miami Design izstādē.

Pjēra Polēna vīzija ražotājiem bieži vien izrādījās pārāk novatoriska (vai pārāk dārga), tādēļ daudzi viņa darbi sākti ražot vien dizainera mūža nogalē vai pat pēc viņa nāves. Divtūkstošo gadu sākumā Polēns uzsāka sadarbību ar Ligne Roset, un izrādījās, ka šī sadarbība vainagosies ar 20 priekšmetiem, kas aptver visu dizainera daiļrades laiku – gan 1953. gada izstādei radītos darbus, gan Thonet un privātiem interjeriem radītas mēbeles – un arī pēdējos viņa radītos darbus.

 

Pjēru Polēnu lieliski raksturo Olivjē Rosē (Olivier Roset) teiktais: “Pjēram un Ligne Roset ir viens DNS – radošums, nepakļaušanās, dizains, skaistums, funkcionalitāte un modernais. Viņa darbu raksturo absolūts modernisms – sākot no zīmējuma un liekto formu tīrības līdz pat džersija auduma lietojumam. Vienkāršība bija viņa augstākais mērķis.”