Džio Ponti
april 12, 2019
Džio Ponti (1891.-1979.) uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem itāļu modernās arhitektūras un dizaina attīstītājiem. Viņa plašais interešu loks un daudzpusīgais veikums ļauj Ponti dēvēt par īstenu renesanses cilvēku.
Pēc izglītības būdams arhitekts, Ponti savas 60 gadu ilgās radošās darbības laikā īstenojis projektus 13 valstīs, kā arī radījis priekšmetu dizainu vairāk nekā 100 kompānijām, rakstījis, bijis leģendārā izdevuma “Domus” dibinātājs un redaktors, pasniedzis lekcijas un brīvajā laikā gleznojis.Viņa veikums spēcīgi ietekmējis to, ko saprotam ar itāļu dzīvesstilu.
Džio Ponti aizrāvās ar itālisko un par savu galveno uzdevumu uzskatīja mūsdienīgas, bet reģionam raksturīgas dzīvestelpas radīšanu. Viņš vēlējās iemiesot Itālijas tradīcijas modernā arhitektūrā, kas sniedz komfortu. Tomēr Ponti uzskatīja, ka itāļu mājā komforts nav fizioloģisku vajadzību radīts, bet kaut kas vairāk – kas garīgs un emocionāls. Lai apmierinātu šo vajadzību, arhitekts smēlās iedvesmu antīkās arhitektūras loģikā, skaidrībā un cilvēcībā. Spēcīgu ietekmi uz Ponti atstāja renesanses arhitekta Paladio radītās ēkās, kuras viņš izpētīja, atpūšoties no frontes Pirmā Pasaules kara laikā. Neskatoties uz to, viņš kritizēja klasiskās arhitektūras repliku neīstumu. Ponti neiekļāvās nedz vēsturē balstītajā Novocento, nedz modernisma stilā un uzskatīja, ka “stili samaitā, un mūsu idejas pašas kļūst samaitātas”. Itāļu mājā Ponti vēlējās apvienot labāko no abām
pasaulēm – izmantot jaunākās tehnoloģijas, uzlabot higiēnas apstākļus, taču saglabāt iekštelpas un ārtelpas sasaisti, kā arī lietot vietējos materiālus.
Atšķirībā no modernistiem, arhitekts nepiekrita, ka “forma seko funkcijai”. Viņš bija pārliecināts, ka šis koncepts ir jāpārspēj, jo forma ir autonoma kvalitāte, kas “cēlusies no patiesības”. Ideālas formas meklējumi ir vēl viens svarīgs Ponti daiļrades aspekts. Viņš bija pārliecināts, ka “arhitektūra, kad tā ir tīra, ir tīra kā kristāls”. Tieši dimanta formu Ponti uzskatīja par ideālu un pabeigtu, tāpēc tajā veidojis gan slaveno Pirelli ēku – pirmo debesskrāpi Milānā -, gan izmantojis to fasādēs un mēbeļu dizainā.
Kristāla tīrība izpaudās ne tikai Ponti iecienītās sešstūra formas lietojumā, bet arī caurspīdīgumā un vieglumā, kādu dizainers piešķīra sevis radītajām lietām. Viņa mēbeļu dizainā vieglums balansēja uz matērijas izzušanas robežas.
Gluži vai pārdabisku efektu Ponti veidojis Villa Planchart eksterjerā – iedziļinājumi ārsienu augšā un apakšā rada ilūziju, ka tās karājas gaisā. Fasādes risinājums atspoguļo arī Ponti interesi par arhitektūras uztveri dienā un naktī – iedziļinājumos paslēptie gaismekļi pastiprina ilūziju par nenoenkurotu plakni.
Lai dzīvotu Ponti stilā, nepieciešams ne tikai atvērts plānojums, bet arī atvērts prāts. Līdzīgi saviem modernistu laikabiedriem, viņš uzskatīja, ka arhitekts ir ne tikai dzīvestelpas, bet pašas dzīves veidotājs. Šo pārliecību Ponti izpauda 1928. gadā dibinātā izdevuma “Domus” lappusēs. Viņš ticēja, ka arhitektūrai ir jākļūst par sociālo pārmaiņu dzinējspēku, tāpēc uzskatīja par savu pienākumu ar mūsdienīgu dizainu iepazīstināt plašāku auditoriju. Ponti ne tikai popularizēja savu laikabiedru, piemēram, Karlo Molino un Pjero Fornaseti veikumu, bet arī atstāja iespaidu uz nākamo itāļu dizaineru paaudzi – īpaši postmodernistiem Etori Stostas un Alesandro Mendini.
Ponti un “Domus” atradās Itālijas piecdesmito gadu industriālās revolūcijas centrā. Itālijas ekonomiskās izaugsmes pamatā bija nevis smagā rūpniecība, bet tieši dizains. Ponti ticēja, ka “rūpniecība ir 20. gadsimta stils, tā radīšanas veids”. Industriālā ražošana un tehnoloģijas, ko Ponti popularizēja “Domus” lappusēs, ir itāļu dizaina veiksmes stāsta pamatā. Bet nedrīkstam aizmirst par pašu būtiskāko, Ponti kaislību – itāļu dzīvesstilu – pārliecību, ka skaistums un elegance ir neatņemama labklājības sastāvdaļa.
/ Bilžu galerijā Molteni&C ražotās mēbeles
Dizains: Gio Ponti
