Salone del Mobile. Tendences
july 11, 2016
Ar rekordlielu, vairāk kā 372 tūkstošu apmeklētāju skaitu sešu dienu laikā, Salone del Mobile šis ir bijis jauns atspēriena gads. Lielākā daļa izstādes apmeklētāju (aptuveni 67%) Milānā bija ieradušies no visas pasaules, tai skaitā no Āzijas un tālās Austrālijas, lai skatītu, sataustītu un galu galā abskurbtu no pilsētas, kas ik gadu pavasarī uz nedēļu kļūst par dizaina meku. Milānas dizaina nedēļas ietvaros norisinājās arī ikgadējā jauno dizaineru izstāde SaloneSatellite, kā arī Eurocucina virtuvju un International Bathroom Exhibition santehnikas biennāles.
TENDENCES
Mūsdienu sabiedrībā mājās pavadītais laiks nav tik daudz vēlme pēc izolācijas no ārpasaules kā apzināti meklējumi pēc kvalitātes, kas atspoguļojas gan vidē, gan tur pavadītajā laikā. Arvien vairāk cilvēku visā pasaulē to tiecas iekārtot kā komfortablu ekosistēmu, kā vietu, kurā atslēgties no ārpasaules, lai savienotos ar savām emocijām un iekšējo es (un lai socializāciju ar ģimeni padarītu par ikdienas svētkiem nevis nejaušu izņēmumu). Tādēļ arhitekti, dizaineri un ražotāji ne tikai funkcionalitātes un formu meklējumos, bet arī filozofijas līmenī, piemēram, kā vadlīniju savam produktam izvēloties gadu simtos sakņotas austrumu tradīcijas, gala patērētājam piedāvā arvien vairāk iespēju jēgpilni atjaunot savus iekšējos resursus.
AUSTRUMU IETEKME
Arvien pamanāmāka paliek austrumu kultūras ietekme – aizgūtas tiek gan formas un raksti, gan pati filozofija. Jaunu virzienu un noieta tirgus meklējumos iedvesma tiek gūta no visdažādākajām dzīves jomām. Tā dizainers Alberto Meda, radot trīs dažādās versijās pieejamo aizslietņveida radiatoru Origami (Tubes), kas izmantojams jebkurā telpā, ietekmējies gan no Japāņu tradicionālās papīra locīšanas mākslas origami, gan pārņēmis aizslietņa ideju. Rezultāts ir mūsdienīgs, dinamisks un funkcionāls dizaina elements, kas, sasaucoties ar japāņu mājokļa iekārtojuma filozofiju, rada viegluma sajūtu telpā, vienlaicīgi ļaujot to transformēt atbilstoši vēlmēm un saglabājot privātuma sajūtu. Savukārt nīderlandieša Edward van Vliet Sushi (Moroso) kolekcijas nosaukums jau pats par sevi atklāj iedvesmas avotu, zemo atzveltnes krēslu, sofu un pufu formām sasaucoties ar pasaulē vispopulārākā japāņu ēdiena apveidiem.
Neatņemama Japāņu kultūras sastāvdaļa ir dārzs. Arī miniatūro kociņu bonsai audzēšana ir sava veida mākslas veids – tās pamatā ir filozofija, kas paredz, ka cilvēkam, kurš nolēmis pievērsties bonsai kopšanai, jāpiemīt tādām rakstura īpašībām kā taisnīgums, gudrība, labsirdība. Tādēļ nepacietīgajam un aizņemtajam rietumeiropietim, kuram šķietami lēnīgā Japāņu kultūra ir luksuss, ko iespējams atļauties tikai godam nopelnītajās vecumdienās, skandināvu dizainers Claesson Koivisto Rune radījis kolekciju Bonsai (Arflex). Iespējams, arī ar atsauci uz dārzu kā vietu meditācijai vai kā turpinājumu iekštelpai, tādējādi nojaucot robežas starp iekštelpu un ārtelpu, vairāku kompāniju (viss Zanotta stends, Walter Knoll bāra zona, Molteni&C virtuves zona) stendu noformējums bija veidots kā krāšņš zaļais dārzs.
MŪSDIENU RETRO, VERTIKĀLĀ ELEGANCE UN PASTEĻI
Sešdesmito līdz astoņdesmito gadu retro dizaina vēsmas vēl joprojām ir aktuālas. Pateicoties noapaļotajām retro līnijām kombinācijā ar koku, interjera kopējā sajūta ir ļoti patīkama. Populāri ir izsmidzinātas krāsas, rūtaini un strīpaini raksti retro versijās, izmantotie materiāli ir bagātīgi, bet to apdare ir novesta līdz pilnībai, pateicoties modernajām tehnoloģijām.
Dīvāni un gultas ir novietoti uz tievām kājām, kas piešķir tām vertikālu akcentu un smalku eleganci. Kafijas galdi ir visdažādāko ģeometrisko formu un pārsvarā arī uz tievām kājām. Bieži tie ir kombinēti savā starpā pa divi vai trīs, tādējādi veidojot estētisku kopumu, lai arī to augstums, krāsas un materiāli var būt dažādi.
Krāsās dominē vieglu pasteļtoņu apdare – rozā un zils, kā arī zaļais, dzeltenais un sarkanais kombinācijā ar pamatkrāsām bēšīgo, pelēko, melno vai siltu balto. Retro stila mēbelēs sastopami arī košāki toņi un kombinācijas, piemēram, zaļas zāles vai naftas zilais (petroleum blue).
MARMORS, STIKLS, METĀLS
Krāsains stikls ir viena no galvenajām Milānas dizaina nedēļas tendencēm – tas sastopams visdažādākajos toņos, tai skaitā vienkārši caurspīdīgs. Arī rūdīts stikls un stikls ar reljefu kļūst arvien populārāks gan industriālos, gan izsmalcinātos elementos un mēbelēs. Droši vien kā visredzamāko un aprunātāko šajā kategorijā var minēt kolekciju Credenza. Itāļu zīmols ‘Spazio Pontaccio’ ar senas stikla apstrādes tehniku radītu vitrāžu iemieso mūsdienīgā interpretācijā –pateicoties ģeometriskām figūrām un dinamiskiem, abstraktiem rakstiem ar atsauci uz Gerharda Rihtera Ķelnes katedrālei veidotajām vitrāžām, šīs mēbeles ir uzskatāmas kā funkcionāli objekti tiklab kā mākslas darbi. Kolekcijā ietilpst dažādi skapji un bufetes, zemie galdiņi un paklāji, kuri tapuši sadarbībā ar produktu dizaineri Patricia Urquiola, kas, kā zināms, ne vienmēr aizrāvusies ar stiklu, un grafisko dizaineri Federico Pepe.
Aktuāls arī dabīgo, tīro materiālu izmantojums – marmors, akmens un koks. Šīs tendences viens no spilgtākajiem piemēriem ir ēdamgalds, kurš šogad izvirzīts par ēdamistabas galveno dizaina elementu. Marmora virsma, kura papildināta ar elegantām, radoša izpildījuma kājām, kas pašas par sevi ir kā mākslas darbs – piemēram, Zanotta Reale ēdamgalds. Varš, misiņš un alumīnijs sastopams gandrīz visās iespējamās kombinācijās,tādējādi radot diskrētu atsauci uz retro vai industriālo stilu. Taču līdzās šiem materiāliem arvien neatlaidīgāk sevi piesaka dažādi kompozītmateriāli, kas veiksmīgi imitē betonu, cementu un akmeni (piemēram, SapienStone by Smart Slab). Tā 1936. gadā Piero Bottoni radīto cementa galdu šogad Zanotta izdevusi atkārtoti materiāla ziņā modernā izpildījumā, kas par izmaiņām izejvielu izvēlē stāsta vienīgi pēc sajūtām – pieskaroties. Galda rāmis ir veidots no kompozītmateriāla, izmantojot nanotehnoloģijas un ir pārklāts ar akrilu, kas pasargā no traipiem.