Ep.03– Thomas Willemeit par arhitektūru kā rīku, nevis produktu.

april 29, 2020

Epizodi Tomass iesāka ar nelielu aptauju par diviem mākslas darbiem ar mērķi noskaidrot cik labi, mēs, latvieši, atpazīstam savu mākslinieku darbus. Šie mākslas darbi viņam atgādina par Rīgā pavadīto laiku. Pirmoreiz Rīgā Tomass ieradās pirms 20 gadiem, lai piedalītos darbnīcā Riga 4 Sights, un viņš ar lielāko prieku vēl kādreiz strādātu pie projekta Latvijā. Interesanti, ka viņa noslēguma darbs skolā bija koncertzāle Rīgā.

Tomasam mūzika ir ļoti svarīga. Viņš ir ne tikai izcils arhitekts, bet arī mūziķis. Tomass mīl mūsu Pēteri Vasku, un, lai gūtu strukturālu iedvesmu, viņš klausās Šostakoviču un Bartoku. Viņa jaunākā aizraušanās ir acapella mūzika. Visas šīs balsis, kas veido veselumu, iemieso to pašu ideju ko arhitektūra – apvienot kaut ko tādu, kas veido neatdalāmu vienību.

Kad Tomass runā par arhitektūru, viņš uzsver zinātkāres aspektu – gan no arhitektu, gan lietotāju puses. GRAFT lieliskais projekts Hotel Q! Berlīne ir rotaļīgs un ļoti pieejams – viesnīcas interjers aicina cilvēkus mijiedarboties ar priekšmetiem un justies brīvi, neuzlūkojot dizainu kā kaut ko tādu, kas liekams muzejā. Viesnīcas interjers palīdz radīt vieglus un rotaļīgus mirkļus. Attīstot jaunu projektu, GRAFT joprojām meklē šādus mirkļus un tā ir viņu īpašā pieeja.

GRAFT nav ieinteresēts attīstīt noteiktu stilu, viņi katrā projektā mēģina atrast kaut ko jaunu un interesantu. Tomasa ieteikums  ir pārdomāt visu, ko esat izdarījuši iepriekš, un pamēģināt kaut ko jaunu katru reizi, kad rodas tāda izdevība. Viņš arī iesaka jaunajiem arhitektiem doties strādāt uz vietām, kas ātri attīstās un ir atvērtas jaunām un lielām idejām.

Var paiet vairāki gadi, lai iemācītos strādāt citā kultūrā. Stāstu stāstīšana dažādās vietās atšķiras. Piemēram, strādājot pie projektiem Ķīnā, Tomass vienmēr pievērš īpašu uzmanību krāsu izmantošanai un pārskata, kura krāsa ko simbolizē. Tas varētu likties izaicinoši, taču tas var dot arī jaunu skatījumu un perspektīvu. Fen Šui eksperts, kurš maina jūsu projektu, varētu būt kaitinošs, taču Tomass ir atradis noteiktus feng šui aspektus, kas iedvesmo atklāt telpu no jauna.

Vienmēr ir iespēja iemācīties kaut ko jaunu. Pēc viesuļvētras “Katrina” postījumiem Ņūorleānā GRAFT sadarbojās ar Bredu Pitu, lai šajā reģionā uzbūvētu 150 jaunas mājas. Šī savienība ir iedvesmojusi Tomasu meklēt arhitektūras iedvesmu Holivudā. Tas, kā viņi fokusējas uz telpu un scenogrāfiju, palīdz arhitektūras centrā ielikt tās lietotāju. “Filmas domāšana” ļauj iedomāties kā lietotājs pārvietojas pa telpu un redzēt caur viņa acīm.

Šī pieeja ir labi redzama GRAFT projektētā Vācijas paviljonā Venēcijas Arhitektūras biennālē 2018. gadā. Projektējot šādai izstādei, ir ļoti svarīgi panākt, lai vēstījums nolasās jau no paša pirmā mirkļa. Ieraugot paviljonu, vispirms ir redzama siena, kas bloķē jūs, pēc tam jūs nedaudz mainiet savu skatu punktu un siena sāk sabrukt, lai atklātos vieta izpētei. Paviljona dizains ir arī vēstījums. Vienkārši un skaisti.

Pasaulei aizverot robežas, šī ideja joprojām ir dzīva. Viedokļi par iespējamiem scenārijiem pēc Covid-19 pandēmijas atšķiras. Daži uzskata, ka dzīve vairs nekad nebūs tāda pati kā bija, taču ir arī cilvēki, kuri domā, ka pēc dažiem mēnešiem mēs atgriezīsimies pie mūsu vecajiem paradumiem. Tomass ir pārliecināts, ka abi šie viedokļi ir pareizi. No vienas puses ir skaidrs, ka digitalizācija un AI tehnoloģijas kļūs par vēl lielāku mūsu dzīves daļu, bet, no otras puses, mēs atgriezīsimies pie tradicionālām vērtības, piemēram, radīt sargājošu vidi mūsu ģimenei un mīļajiem. Mēs esam paplašinājuši savu publisko telpu digitālajā pasaulē, izmantojot sociālos medijus, bet tagad, kad mēs esam ieslodzīti virtuālajā telpā,  sākam novērtēt mūsu reālās īstās dzīves pieredzes un mijiedarbības kvalitāti un nozīmi.

The episode started with Thomas quizzing us on a couple of Latvian artworks in the background. They remind him of the time spent here. He first came to Riga 20 years ago to participate in a workshop Riga 4 Sights and he would love to do a project in Latvia someday. Interestingly, his graduation project in school was a concert hall in Riga.

To Thomas, music is very important. He is not only an accomplished architect but also a musician. Thomas loves Pēteris Vasks and for structural inspiration, he looks at Shostakovich and Bartok. His latest passion is acapella music. All these voices composing a whole embodies the same idea as grafting does – combining something that makes an inseparable unit.

When Thomas talks about architecture, he emphasises the aspect of curiosity, both architect’s and user’s. GRAFT’s breakthrough project Hotel Q! Berlin is playful and very accessible – the interior of the hotel invites people to interact with the surfaces and to occupy the space freely, without looking at the design as something belonging in a museum. Interior of the hotel helps to create easy and playful moments. When doing a new project, GRAFT is still is looking for moments like these. It is their signature approach.

GRAFT is not interested in a developing a certain style and they try to find something new in every project. His advice is to rethink everything you have done before and try something new every time you get a chance to do so. He also advices young architects to go to places that are developing quickly and are open to big ideas.

It might take a few years to learn how to work in a different culture. Storytelling differs from a place to place. For example, while working on projects in China, Thomas always gives some extra attention to the colour use and revises which colour symbolises what. It might be challenging, but it can also give you a new perspective. A Feng shui expert changing your project might be annoying, but Thomas has found certain aspects of Feng shui that inspire the discovery and movement through the space.

Everything is a possibility to learn something new. After Hurricane Katrina hit New Orleans, GRAFT paired up with Brad Pitt to build 150 new homes in the area. This union has inspired Thomas to look for architecture inspiration in Hollywood. The way they focus on spaces and scenography helps to put the user of architecture in the centre. The “movie thinking” lets you imagine the user moving through the space and simultaneously seeing it through his eyes.

This approach is visible in the German pavilion design GFAFT created for the Venice Architecture Biennale in 2018. When designing for an exhibition like this, it is very important to communicate your message in the very first moments. When you look at the pavilion, first, you see a wall blocking you from the exhibition, then, you change your viewpoint for a little and the wall starts crumbling to reveal a space you can explore. The design of this pavilion is also the message. Simple and beautiful.

With the world closing borders, this idea still holds true. The opinions about the possible changes after the Covid-19 pandemic differ, some believe that life will never be the same again, but there are also people who think that in a few months we will be back to our old ways. Thomas is certain that both of these opinions are correct. On one hand, it is clear that the digitalisation and AI technologies are going to become an even greater part of our lives, but one the other hand, we are revisiting traditional values, like creating a protective environment for your family and loved ones. We have expanded our public space to the digital world with social media, but now, when we are confined to that virtual space, we start to appreciate the quality and importance of our real life experiences and interactions.