Turku elegantā “Noderīgā māksla”

february 05, 2016

Ar vitālu zinātkāri, īpašu radošumu un māksliniecisku dzinējspēku Sadi Ezišs (Sadi Öziş) pagājušā gadsimta 50. gados radīja pirmā modernā dizaina mēbeles Turcijā. Skulpturālas un modernas. Organiskas un funkcionālas. Elegantas un izsmalcinātas. No viņa mākslas iedvesmotas, atspoguļojot laikmeta garu un izjūtu par modernismu. Radītas no gandrīz nekā un neierastiem materiāliem, piemēram, auklas, skārda un zvejas tīkla.

Tagad – pēc vairāk nekā 50 gadiem – produkti ir tikpat moderni, cik tie bija tolaik: mūžīgas dizaina ikonas. “Walter Knoll” izmanto šo dizainu mīksto mēbeļu versijas, kuras vēlāk Sadi Ezišs attīstīja kopā ar savu dēlu Neptinu Ezišu (Neptün Öziş), noformulējot kopīgas vērtības un izmantojot izcilas polsterēšanas amatniecības pieredzi.

Sadi Ezišs (1923-2012) bija viens no turku modernisma pamanāmākajiem dizaineriem (kā arī gleznotājs un tēlnieks). Viņš bija pirmais, kurš Turcijā radīja modernās mēbeles. Kopā ar savu draugu Ilhanu Komanu (Ilhan Koman) viņš 1956.gadā Stambulā nodibināja “Kare Metal”, kas kļuva par pirmo metāla mēbeļu ateljē Turcijā. Tā kā pēc Otrā pasaules kara trūka izejmateriālu, abi mākslinieki savos darbos eksperimentēja, izmantojot tādus materiālus, kā aukla, tīkls un pat ūdens caurules. Tomēr mākslas tirgus bija ierobežots, tādēļ, lai varētu nopelnīt iztiku, Sadi Ezišs sāka veidot “noderīgo mākslu” – krēslus.

“Tolaik nebija nekā metāla mēbeļu ražošanai. Tikai ūdens caurules un būvniecības dzelzs stieņi, un tie bija šķībi un greizi. Mēs atradām bazārā puisi – Miko Peršembes. Viņam piederēja netīra bode. Viņš karsēja mūsu metāla stieņus, tos izvelmējot un iztaisnojot. Kad mums bija jauni pasūtījumi, bija ļoti grūti atrast taisnas caurules. Šajos laikos Hisejins Kodžabijiks un Asims Kodžabijiks sāka cauruļu ražošanu. Tomēr tās bija jāpielāgo mēbeļu ražošanai. Miko atrada risinājumu arī tam. Mums bija izgatavotas tērauda veidnes un mēs tajās no apaļām caurulēm izgatavojām vajadzīgās struktūras,” par grūtību pārvarēšanu reiz stāstīja pats Ezišs.

Viņš atminējās, kad pagājušā gadsimta 60.gados bija students Mākslas akadēmijā, un tolaik pat cauruļu ražotāji bijuši pārsteigti par tādu tehnoloģiju, lai izgatavotu mēbeļu ražošanai nepieciešamās caurules. “Tādas caurules tolaik bija jaunievedums,” atzina dizainers.

Šīs caurules, kādas nekur citur nebija redzētas, tika izmantotas dažādu priekšmetu izgatavošanā, turklāt mēbeļu, kā arī interjera un dekorāciju izgatavošanā tās izmantoja vēl daudzus gadus vēlāk. Pagājušā gadsimta 60.gados Turcijā nebija rūpniecības apakšnozares mēbeļu ražošanai, tādēļ Sadi Ezišam vajadzēja bez mitas izdomāt jaunas tehnoloģijas. “Visi materiāli, ko mēs izmantojām mēbeļu izgatavošanā, bija ražoti citiem mērķiem. Piemēram, dažām mēbelēm mēs izmantojām metāla loksnes, kas tika izmantotas sietu ražošanai. Kabeļu ražotājiem mēs lūdzām izgatavot kabeļus bez vadiem tajos, jo tādus vajadzēja aušanai. Sievietēm, kas izgatavo tīklus ēdamgliemeņu ķeršanai, mēs pasūtījām īpašus tīklus. Mēs saskārāmies ar nopietnām problēmām, kad nonācām līdz metāla mēbeļu polsterēšanai. Jo tolaik neviens nezināja, kā to dara, neviens nekad iepriekš nebija strādājis ar tādām mēbelēm. Tapsētāji pienagloja audumu pie koka mēbelēm. Mēs atradām risinājumus, lai savienotu metālu un koku, atradām apmācītu tapsētājus. Nebija arī polsterējuma putu. Mēs apmācījām dažus cilvēkus, kas izgatavoja sliktas kvalitātes putas primitīvos ateljē. Patiesībā šīs putas elastību zaudēja 1-2 gadu laikā un pārvērtās putekļos, bet mums nebija citas iespējas. Krāsošana bija vēl viena problēma. Celulozes krāsa Turcijā nebija pieejama. Nebija krāsns krāsas nožāvēšanai. Mēs izveidojām krāsni, izmantojot simtiem inkubatora spuldžu,” inovatīvo pieeju trūkumu novēršanai atstāstīja mākslinieks.

Neptins Ezišs turpina sava tēva sākto darbu. Ar dizaina studiju arhitekts ir pats kļuvis par visā pasaulē zināmu zīmolu gan produktu dizainā, gan jahtu būvē un interjera izstrādē. Kā pasniedzējs jahtu un mēbeļu dizainā Neptins Ezišs strādā universitātēs Stambulā un Izmirā.

Fishnet Chair /1959
Dizains: Sadi & Neptins Eziši
Arhetipisks avangards. Izstrādes brīdī tas bija soli priekšā laikam. Tagad tā mūžīgais raksturs ir tik acīmredzams. “Fishnet Chair” ir klasiskā dizaina vēsture. Laikā, kad pēc Otrā pasaules kara Turcijā trūka materiālu, tālajā 1959.gadā Sadi Ezišs ar māksliniecisku pamudinājumu ieauda zvejas tīklu starp izliektu cauruļveida metāla rāmi. Un jaunajā šī darba atkārtojumā ar polsterētu sēdekli un atzveltni, kuru vēlāk izstrādāja Sadi Ezišs kopā ar savu dēlu Neptinu Ezišu, krēsls nav zaudējis neko no sava ikoniskā šarma. Dizaina skulptūra, autentisks un ar dižu jaunieveduma spēku.

Burgaz Chair /1953
Dizains: Sadi & Neptins Eziši
Reizumis arhīvos slēpjas īsti dārgumi. Sadi un Neptina Ezišu “Burgaz Chair” ir tāds dārgums. Ar savu līniju un telpas saspēli, vieglo cauruļveida tēraudu un ērto sēdekli. 1953.gadā oriģinālā tika izmantots kabelis; tagad polsterējums nodrošina nepieciešamo komfortu. Apņēmīgi moderns, elegants, ietilpīgs. Dizains, kas nezaudē aktualitāti.

Rumi /1961
Dizains: Sadi Ezišs
Klubkrēsls, kas atgādina dejojošu dervišu. Rumi nosaukumu ieguva savu izliekumu un plūstošo līniju dēļ. Krēsla malas ir izvirzītas, smaidošas un vieglas kā austrumu dejotāju plandošie tērpi. Acīmredzami tie plūst pāri maigajam rāmim, kas izgatavots no cauruļveida metāla. Tradīciju un modernisma savienojums – to meklē gan pašlaik, gan tad, kad “Rumi” piedzīvoja debiju 1961.gadā.