Dialogs ar gaismu

november 16, 2016

Gaismas projektu darbnīcas arhitektes šoruden ir gādājušas par īpašu pārsteigumu – jau šovakar par vienu no Staro Rīga gaismas festivāla instalācijām kļūs Katrīnas un Ilzes kopdarbs «Pieskaries gaismai». Kā tapa instalācija un kā var pieskarties gaismai? Vārds autorēm!

Katrīna: Viss sākās ar to, ka mēs izstrādājām sešas konceptuāli ļoti atšķirīgas skices un no tām izvēlējamies vienu, mūsuprāt, interesantāko. Tas, kas kļuva skaidrs tūlītēji – projekts būs veltīts saules gaismai, un galveno lomu tajā pildīs pati gaisma – mainīga, nemateriāla, netverama un cilvēkam tik būtiska vizuāla enerģija. Arī instalācijas nosaukums «Pieskaries gaismai» izkristalizējās jau pašā sākumā – mēs ļoti vēlējāmies, lai instalācija rosinātu cilvēku mijiedarboties ar gaismu.

Tēmas izvēli saistu ar iedvesmojošajām studijām Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, kur apmēram pusi no arhitetkurālās gaismas kursa tika veltīta dienas gaismas studijām. Tas ir būtiski, jo, lai cik ļoti mums, dizaineriem, aizraujošs šķistu mākslīgais apgaismojums un kā patiktu izzināt gaismas ķermeņu darbību, gaismas jautājuma izpēte vienmēr sākas ar to, ka Zeme riņķo apkārt Saulei un ka šis process ietekmē visas uz planētas dzīvojošās būtnes. Gaisma ir ārkārtīgi būtisks pirmelements.

Saules gaisma ir arī tēma, kas sasaista instalāciju ar festivāla ideju un mērķiem. Tā kā «Staro Rīga» uzdevums ir radīt gaismu un prieku gada vistumšākajā laikā, tad mūsu instalācija ir iedomu tunelis starp silto un vēso – gaišo vasaru un tumšo rudeni. Vasaras burvību mēs ienesīsim novembrī, radot svētku un prieka sajūtu.

Ilze: Manuprāt, ārkārtīgi interesanti ir tas, ka Tev studiju laikā ir dienas gaismas tēma bija jāiztirzā zinātniski un «Staro Rīga» ir iespēja akadēmisko koncepciju ienest reālā izmēģinājuma materiālā.

Katrīna: Bez zinātniskās un gaismas dizainera intereses instalācija ir arī gluži cilvēcīga sajūsma par fantastisko dienas gaismas dinamiku. Par variācijām, par krāsas maiņām un to krāšņumu. Par gaismu un debesīm –  cik apbrīnojami skaists ir šis nemitīgā kustībā esošais dabas mehānisms. Saules zaķis vai ūdens atstarojums – tā taču ir pilnīgi pasaku pasaule!

Ilze: Gaismas ietekme rada līdzīgas sajūtas, kas rodas izbaudot garšu vai sajūtot aromātu. Atrodoties noteiktā apgaismojumā cilvēks atminas kaut ko sen aizmirstu vai tieši otrādi sajūt nesen piedzīvoto. Acij reaģējot uz noteiktu gaismas tonalitāti, mūsu smadzenes veido dabiskas asociācijas.

Kā var pieskarties gaismai un kā tas notiks?

Katrīna: Ar sirdi, ar smadzenēm un ar acīm. Protams, arī ar ādu, bet pirmkārt jau ar domām un asociācijām.

Ilze: Gaisma ir tik pat reāla enerģija kā jebkurš cita dabā sastopamais enerģijas veids. Tādēļ arī gaismas «satveršanas» process ir pietiekami reāls pasākums, neatkarīgi no tā vai uz jautājumu raugāmies caur acu šūnu un hormonu darbību, vai vistiešākajā veidā sajūtot gaismas siltumu uz savas ādas.

Festivāla laika katru vakaru instalāciju papildinās laikmetīgās dejas improvizācija. Kāpēc deja?

Katrīna: Šī jautājuma saistībā mums jāatgriežas pie zemeslodes riņķošanas ap savu asi. Kustība un gaisma ir nedalāmi jēdzieni. Kad no rīta pa logu iespīd saule, tā dienas laikā izdejo pa istabu veselu apli. Zemei griežoties, pārvietojas ēnas, mainās pati gaisma, viss ir nemitīgā procesā. Tā ir kustībā, kas reaģē uz noteiktu impulsu. Un tā kā dienasgaisma ir tik dinamisks process, mūsuprāt, deja ir precīzs izteiksmes līdzeklis, ar ko atainot gaismas mainīgo dabu.

Ilze: Gaisma dienas laikā ne tikai pārvietojas, bet tā patiesi dejo! Pavērojiet starus, kas spraucas cauri lapotnei vējā, kā tie ņirb un rotaļājas! Gaisma ir kustības ekspresija un dejas improvizācija būs tas, kas papildinās arī mūsu instalāciju.

Interesantākie instalācijas tapšanas momenti?

Ilze: Ārkārtīgi interesants ir bijis tas posms, kad sākās reālā darbošanās ar gaismu. Katru reizi šī tiešā mijiedarbība visdažādākajos eksperimentos ir bijusi maģiska, jo ik reizi testējot, praktiski vienmēr rezultāts ir bijis pārsteidzošs. Tas ir tas, kas šajā procesā ir iedvesmojošākais. Ikdienā strādājot ar gaismu funkcionāli sadzīviskā plaknē, šis gaismas rotaļīgums apbur!

Katrīna: Aizraujošs izaicinājums bija arhitektūras izgaismošanai paredzēto gaismas ķermeņus pielāgošana mākslas instalācijai. Arī dienas gaismas simulācijas veidošanas process, kā rezultāts atspoguļosies instalācijā, bija ļoti interesants projekta posms. Lai noteiktu precīzu saules ceļu, vienlaicīgi izmantojām gan datorprogrammu, kas vizualizē dienas gaismu noteiktā ģeogrāfiskā punktā, gan veicot fotofiksācijas. Vasarā dienas laikā ik pēc stundas fotografējām baltu lapu un novērojām toņa izmaiņas. Pateicoties dienas gaismas atšķirībām, cilvēks jau zemapziņā nojauš debespuses, klimatisko joslu, pulksteņa rādījumu. Cilvēks var pamosties telpā, neredzot logu, bet pēc tā, kā ar gaismas palīdzību ir krāsojusies viņam pazīstamā istaba, noteikti precīzu pulksteņa laiku. Gaisma un jo īpaši dienas gaisma sevi ietver sevī ārkārtīgi daudz informācijas.